BiSMART

Piecas prognozes par to, kā mākslīgais intelekts tuvākajos gados mainīs uzņēmumus

Mākslīgais intelekts uzņēmumos vairs nav tikai nākotnes vīzija. Tas jau šobrīd palīdz automatizēt procesus, analizēt datus un pieņemt biznesa lēmumus. Taču kādas pārmaiņas organizācijas sagaida tuvākajos gados? Par to “SAP Connect Day” laikā stāstīja jomas līderi, daloties pieredzē par uzņēmumu digitālo transformāciju, darba nākotni un mākslīgā intelekta praktisko pielietojumu biznesā.

Veiksmīgākie būs nevis tie, kas ieviesīs MI pirmie, bet tie, kas zinās, kāpēc to dara

Mākslīgais intelekts uzņēmumos vairs nav jaunums, taču ne visiem izdodas to pārvērst reālā biznesa ieguvumā. Kā norāda SAP globālais mākslīgā intelekta klientu iesaistes un stratēģisko partnerību eksperts Ton van der Greef, galvenā atšķirība starp veiksmīgiem un mazāk veiksmīgiem uzņēmumiem nav tehnoloģijās, bet gan skaidrā stratēģijā un vadības iesaistē. “Mūsdienās tehnoloģijas vairs nav šķērslis – tās jau ir pieejamas. Veiksmīgākie uzņēmumi koncentrējas uz to, kādu biznesa vērtību mākslīgais intelekts radīs, nevis tikai uz pašu tehnoloģiju,” uzsver Ton van der Greef, piebilstot, ka svarīga ir arī skaidra atbildība par MI ieviešanu uzņēmumā un vadības atbalsts.

Tomēr ar stratēģiju vien nepietiek. SAP EMEA “Business AI Platform” klientu konsultāciju viceprezidents Andreas Krause uzsver, ka MI sniegto rezultātu kvalitāti nosaka dati, ar kuriem tas strādā. “Ja uzņēmumam nav uzticama datu pamata, arī mākslīgā intelekta sniegtās atbildes nebūs pareizas,” norāda Krause. Tāpēc būtiski, lai uzņēmuma dati būtu kvalitatīvi un MI varētu izmantot informāciju no dažādām sistēmām.

Abu ekspertu teiktais iezīmē vienu kopīgu atziņu. Veiksmīga MI ieviešana sākas nevis ar jaunas tehnoloģijas izmantošanu, bet gan ar skaidri definētiem mērķiem, vadības atbalstu un kvalitatīviem datiem.

Darbu neatņems mākslīgais intelekts, bet cilvēks, kurš to pratīs izmantot labāk

Viens no lielākajiem jautājumiem saistībā ar mākslīgā intelekta attīstību ir tā ietekme uz darba vietām. “SAP SuccessFactors” talantu inteliģences, mācību un iesaistes risinājumu vadītājs Donald Ross uzskata, ka MI galvenokārt pārņems atsevišķus, rutīnas un laikietilpīgus uzdevumus, nevis veselas profesijas. Viņa skatījumā daudz lielāka nozīme būs tam, cik labi cilvēki iemācīsies izmantot jaunos rīkus: “Maz ticams, ka tavu darbu atņems mākslīgais intelekts. Drīzāk to var atņemt cilvēks, kurš mākslīgo intelektu prot izmantot labāk par tevi,” uzskata SAP eksperts.

Līdz ar to mainīsies arī darba tirgū nepieciešamās prasmes. Ross īpaši izceļ emocionālo inteliģenci, spēju pārliecināt, diskutēt, prezentēt un sadarboties ar citiem. “MI aizstās uzdevumus, nevis cilvēkus,” viņš skaidro, norādot, ka rutīnas darbu automatizācija dos cilvēkiem vairāk laika komunikācijai, diskusijām un citiem uzdevumiem, kuros cilvēka iesaiste joprojām ir būtiska.

MI ne tikai pamanīs problēmu, bet uzreiz piedāvās risinājumu

Mākslīgā intelekta loma būtiski pieaugs arī ražošanā un piegādes ķēžu pārvaldībā. SAP SE ražošanas un digitālās piegādes ķēdes eksperts Stefan Groendahl norāda, ka ģeopolitisko pārmaiņu un pieaugošā tirgus spiediena apstākļos uzņēmumiem jāspēj daudz ātrāk reaģēt uz negaidītiem traucējumiem. MI šajā ziņā varētu mainīt pašu problēmu risināšanas procesu. “Jūs ne tikai saņemat brīdinājumu par radušos problēmu, bet uzreiz arī norādi, ko varētu vai vajadzētu darīt,” skaidro Groendahl. Sistēma var piedāvāt pārplānot ražošanu, izmantot citas jaudas vai krājumus un vienlaikus modelēt, kā pieņemtais lēmums ietekmēs turpmākos procesus.

Tas var būt īpaši nozīmīgi piegādes ķēžu traucējumu gadījumā. MI iespējams izmantot, lai jau iepriekš aprēķinātu alternatīvus scenārijus. Piemēram, atrastu citus piegādātājus vai noteiktu, kurā citā ražotnē iespējams turpināt ražošanu. Groendahl uzsver, ka “milzīgs ieguvums ir iespēja šos variantus aprēķināt jau iepriekš”, lai krīzes brīdī uzņēmums varētu ātrāk izvēlēties saprast, kuru ceļu iet.

Roboti kļūs par arvien ierastāku kolēģi

Mākslīgā intelekta attīstība neaprobežosies tikai ar programmatūru. Arvien biežāk tas fiziski ienāks ofisā un noliktavās. Austrijas dzelzceļa operators “ÖBB” jau pēta, kā ikdienas infrastruktūras uzturēšanā izmantot robotus, tostarp četrkājainos robotsuņus. “ÖBB” digitālās infrastruktūras dzīves cikla programmas vadītājs Marc Bender stāsta, ka viena no jomām, kur tos plānots izmantot, ir saules enerģijas infrastruktūras pārbaude. “Viens no uzdevumiem, kur plānojam izmantot robotsuņus, ir vadu pārbaude zem saules paneļiem,” stāsta Bender. Cilvēkiem šādu pārbaudi veikt ir sarežģīti, turklāt tā nepieciešama regulāri, savukārt neliels robots var viegli nokļūt zem paneļiem.

Robotsuņu izmantošana ļauj daļu infrastruktūras pārbaužu automatizēt un veikt vietās, kur cilvēkam piekļūt ir sarežģīti. Šādi roboti var uzņemties regulārus pārbaudes darbus, savukārt darbiniekiem nav pašiem jādodas grūti pieejamās vietās. ÖBB piemērs parāda, kā robotizācija no eksperimentālas tehnoloģijas pakāpen*ski kļūst par praktisku rīku infrastruktūras uzturēšanā.

Attīstoties mākslīgajam intelektam, robotu iespējas kļūs vēl plašākas. Tie varēs ne tikai izpildīt iepriekš ieprogrammētas darbības, bet arī uztvert apkārtējo vidi, analizēt situāciju un atbilstoši tai rīkoties.

Autonoms uzņēmums vairs nav tāla nākotne

Nākamais solis mākslīgā intelekta attīstībā būs arvien lielāka MI aģentu iesaiste uzņēmumu ikdienas procesos. SAP eksperts Ton van der Greef norāda, ka nākotnē cilvēku uzdevums arvien vairāk būs noteikt virzienu un pieņemt būtiskākos lēmumus, kamēr daļu darbu patstāvīgi veiks MI. “Mēs redzēsim, ka MI aģenti arvien vairāk iesaistīsies darbu izpildē, taču virzienu joprojām noteiks cilvēki,” prognozē Ton van der Greef.

Vienlaikus arvien ciešāk tiks savienotas digitālā un fiziskā pasaule. “Mēs redzēsim robotus, kas aktīvāk iesaistīsies darbā – gan ražošanā, gan slimnīcās un citās mūsu ikdienas jomās,” norāda SAP eksperts. Tieši šādu attīstības virzienu SAP saista ar “Autonomous Enterprise” jeb autonoma uzņēmuma modeli, kurā cilvēki nosaka mērķus un virzienu, bet tehnoloģijas pašas arvien lielāku daļu procesu spēj izpildīt patstāvīgi.

Tādējādi autonoms uzņēmums vairs nav tikai tālas nākotnes vīzija. Tā elementi uzņēmumos ienāk jau šobrīd. Turpmāk būtiskākais jautājums būs nevis tas, vai organizācijas izmantos mākslīgo intelektu, bet gan, cik lielu daļu ikdienas procesu tās būs gatavas tam uzticēt.

Tehnoloģijas attīstās, bet cilvēka loma nepazūd

Lai gan ekspertu minētie piemēri aptver ļoti dažādas jomas – no personālvadības un piegādes ķēdēm līdz robotikai un autonomiem uzņēmumiem –, tos vieno kopīga tendence. Mākslīgais intelekts arvien vairāk pārņems rutīnas uzdevumus, analizēs uzņēmumu rīcībā esošos datus un palīdzēs ātrāk reaģēt uz pārmaiņām.

Vienlaikus cilvēka loma nepazudīs. Tieši pretēji – jo vairāk procesu būs iespējams automatizēt, jo nozīmīgāka kļūs spēja tehnoloģijas izmantot gudri un pārdomāti. Uzņēmumiem tas nozīmēs ne tikai investīcijas jaunās MI iespējās, bet arī kvalitatīvos datos, darbinieku prasmēs un līdzšinējo darba procesu pārskatīšanā. Kā vairākkārt uzsvēra eksperti, tehnoloģijas jau ir pieejamas. Lielākais izaicinājums būs iemācīties tās izmantot tā, lai sniegtu vērtību biznesam.

Latvija atpaliek ekonomikā

Latvijas ekonomikas attīstības temps joprojām atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, turklāt ienākumu nevienlīdzība valstī ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes sasniedz tikai aptuveni 70% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem blokā. Salīdzinājumam – Lietuva jau sasniegusi aptuveni 85% no ES vidējā līmeņa, savukārt Igaunija saglabā līdzīgu IKP līmeni kā Latvija, taču ar augstākām algām un labvēlīgāku izaugsmes dinamiku.

Atšķirības redzamas arī darba samaksā. 2025. gadā vidējā bruto alga Latvijā bija aptuveni 1835 eiro, kamēr Igaunijā tā pārsniedza 2200 eiro, bet Lietuvā sasniedza 2480 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka Lietuvas iedzīvotāji vidēji nopelnīja par gandrīz 8400 eiro vairāk gadā nekā Latvijā strādājošie.

Vienlaikus Latvija ir viena no nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Pēc Džini indeksa valsti apsteidz vien Lietuva un Bulgārija, kas liecina, ka ekonomiskās izaugsmes augļi starp sabiedrības grupām tiek sadalīti nevienmērīgi.

Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka prioritātēm jābūt ārvalstu investīciju piesaistei, eksporta pieaugumam, birokrātijas mazināšanai, uzņēmumu piekļuvei finansējumam, STEM izglītības attīstībai un kvalificētu speciālistu piesaistei.

AI maina piegādes nozari

Pārtikas un pārtikas preču piegādes nozare, kas vēl nesen tika uzskatīta par vienu no straujāk augošajām tehnoloģiju jomām, 2026. gadā piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Jauns pētījums liecina, ka šogad vien septiņi nozares uzņēmumi kopumā atlaiduši 3921 darbinieku, un arvien lielāku lomu biznesa modeļu pārveidē spēlē mākslīgais intelekts.

Lielākās darbinieku skaita samazināšanas skārušas Ķīnas piegādes platformu Meituan, kas restrukturizācijas ietvaros likvidējusi līdz pat 2000 darba vietu. Savukārt Lielbritānijas uzņēmums Ocado paziņojis par aptuveni 1000 darbinieku atlaišanu, lai samazinātu izmaksas un finansētu jaunas tehnoloģiju iniciatīvas. Arī HelloFresh, Glovo, Picnic, Breadfastun GoLemon šogad samazinājuši savu darbinieku skaitu.

Lai gan mākslīgais intelekts bieži tiek minēts kā galvenais darba vietu samazināšanas iemesls, analītiķi norāda, ka realitāte ir sarežģītāka. Nozari ietekmē arī pieprasījuma kritums pēc pandēmijas izaugsmes perioda, loģistikas centru optimizācija un investoru spiediens uzlabot uzņēmumu rentabilitāti.

Tomēr AI loma kļūst arvien nozīmīgāka. Mūsdienu piegādes platformas izmanto mākslīgo intelektu, lai precīzāk prognozētu pieprasījumu, optimizētu kurjeru maršrutus, automatizētu noliktavu darbību un nodrošinātu klientu apkalpošanu ar čatbotiem. Tas ļauj uzņēmumiem samazināt izmaksas un paaugstināt efektivitāti, vienlaikus samazinot nepieciešamību pēc daļas administratīvo darbinieku.

Pētījuma autori norāda, ka pārtikas piegādes nozare arvien vairāk līdzinās klasiskam tehnoloģiju biznesam. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem jāspēj vienlaikus investēt inovācijās un uzturēt augstu rentabilitāti, pat ja tas nozīmē darbinieku skaita samazināšanu.

Eksperti prognozē, ka tuvākajos gados automatizācija turpinās pieaugt. Vienlaikus tas nenozīmē cilvēku pilnīgu aizstāšanu – pieprasījums pieaugs pēc speciālistiem, kuri spēs izstrādāt, uzturēt un pārvaldīt AI risinājumus, kā arī analizēt datus un pilnveidot loģistikas procesus. Nozare pakāpen*ski pāriet no darbaspēka intensīva modeļa uz tehnoloģijās balstītu biznesu, kur konkurētspēju arvien vairāk noteiks automatizācijas un mākslīgā intelekta izmantošana.

Profesijas ar nākotni

Mākslīgais intelekts turpina pārveidot darba tirgu, liekot arvien vairāk cilvēku uzdot jautājumu – kuras profesijas saglabās savu vērtību arī pēc pieciem vai desmit gadiem? Ekonomikas eksperta Andreja Ciņa analīze liecina, ka galvenais faktors vairs nav profesijas nosaukums, bet gan spēja sadarboties ar tehnoloģijām un nepārtraukti apgūt jaunas prasmes.

Pasaules Ekonomikas foruma dati rāda, ka līdz 2030. gadam būs jāatjauno gandrīz 40% darbinieku pamatprasmju. Vienlaikus līdzšinējā pieredze apliecina, ka tehnoloģiju attīstība kopumā rada vairāk jaunu darbavietu, nekā likvidē, taču būtiski mainās pieprasītās kompetences.

Par perspektīvākajām profesijām eksperts min mākslīgā intelekta inženierus, organizāciju psihologus, kiberdrošības analītiķus, datu zinātniekus, zaļās enerģijas inženierus, robotikas un dronu speciālistus, kā arī veselības aprūpes profesionāļus. Šajās jomās tehnoloģijas neaizstāj cilvēku – tās kļūst par viņa darba instrumentu, palīdzot pieņemt precīzākus lēmumus un strādāt efektīvāk.

Savukārt lielākais automatizācijas risks sagaida profesijas, kurās dominē rutīnas darbi un standartizēti procesi. Klientu apkalpošanā pirmo saziņas līmeni arvien biežāk pārņem MI čatboti, tulkošanā un grāmatvedībā daudzus uzdevumus veic ģeneratīvais mākslīgais intelekts, bet digitālajā mārketingā automatizācija pārņem vienkāršākos darbus. Tas gan nenozīmē, ka šīs profesijas izzudīs – tajās pieaugs pieprasījums pēc stratēģiskās domāšanas, radošuma un lēmumu pieņemšanas.

Interesanta tendence vērojama arī jauno speciālistu vidū. Stenfordas Universitātes pētījums rāda, ka kopš 2022. gada beigām nodarbinātība profesijās, kuras visvairāk ietekmē mākslīgais intelekts, jauniešu vidū samazinājusies, jo MI pārņem uzdevumus, kas iepriekš kalpoja kā pirmā darba pieredze. Tas palielina pieredzējušu speciālistu vērtību, vienlaikus sarežģījot karjeras sākumu absolventiem.

Eksperts uzsver, ka nākotnes darba tirgū izšķirošais būs nevis konkrēts diploms, bet spēja regulāri papildināt zināšanas un pielāgoties pārmaiņām. Karjeras izvēle vairs nav vienreizējs lēmums – tā kļūst par nepārtrauktu attīstības procesu, kurā priekšrocības iegūs tie profesionāļi, kuri pratīs izmantot mākslīgo intelektu kā savu sabiedroto, nevis konkurentu.

Valsts paātrina digitalizāciju

Latvijas valsts turpina digitalizēt publiskos pakalpojumus, un tuvākajos gados būtiskas izmaiņas gaidāmas dokumentu apritē, saziņā ar valsts iestādēm un uzņēmumu grāmatvedības procesos. Galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu, paātrināt datu apriti un padarīt valsts pakalpojumus pieejamākus gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.

Viens no nozīmīgākajiem virzieniem ir strukturēto e-rēķinu plašāka ieviešana. Atšķirībā no PDF vai papīra rēķiniem e-rēķins satur strukturētus datus, kurus grāmatvedības sistēmas spēj apstrādāt automātiski. Tas nozīmē mazāk manuālas datu ievades, mazāku kļūdu risku un ātrāku rēķinu apriti starp uzņēmumiem un valsts iestādēm.

Eksperti prognozē, ka e-rēķinu izmantošana kļūs par ikdienas standartu, jo tie būtiski vienkāršo finanšu procesus un ļauj uzņēmumiem ietaupīt laiku un administratīvās izmaksas.

Vienlaikus tiek pilnveidota arī e-adrese, kas kļūst par galveno oficiālās elektroniskās saziņas kanālu starp valsti, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Elektroniskā saziņa ļauj droši nosūtīt dokumentus, samazina papīra dokumentu apriti un nodrošina, ka visa oficiālā korespondence tiek glabāta vienuviet.
Turpinās arī Latvija.gov.lv attīstība. Portāls pakāpen*ski kļūst par vienotu piekļuves punktu valsts digitālajiem pakalpojumiem, kur lietotāji var saņemt pakalpojumus, iesniegt dokumentus un sekot līdzi dažādu procesu norisei. Attīstot e-formas un integrējot arvien vairāk valsts sistēmu, mērķis ir samazināt situācijas, kad vieni un tie paši dati jāiesniedz vairākām iestādēm.

Digitalizācijas procesā liela uzmanība tiek pievērsta arī datu drošībai un sistēmu savietojamībai. Tiek attīstīta vienota saziņas platforma un dokumentu pārvaldības risinājumi, kas ļaus valsts iestādēm efektīvāk apmainīties ar informāciju un nodrošināt ātrāku pakalpojumu sniegšanu.

Uzņēmumiem šīs pārmaiņas nozīmē nepieciešamību savlaicīgi pielāgot grāmatvedības un dokumentu vadības sistēmas. Vienlaikus tās rada iespēju automatizēt ikdienas procesus, samazināt administratīvo slogu un paātrināt sadarbību ar valsts iestādēm.

Valsts digitālās attīstības aģentūra norāda, ka publisko pakalpojumu digitalizācija ir viens no būtiskākajiem valsts pārvaldes modernizācijas virzieniem. Mērķis ir veidot vidi, kurā lielākā daļa administratīvo procesu notiek elektroniski, droši un bez liekas birokrātijas, nodrošinot ātrāku un ērtāku pakalpojumu saņemšanu gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.

LMT investē desmitiem miljonu eiro tīkla un jaunu tehnoloģiju attīstībā

LMT 2026. gada pirmajā pusgadā turpinājis ieguldījumus gan mobilo sakaru infrastruktūrā, gan jaunu tehnoloģiju izstrādē, vienlaikus uzrādot stabilus finanšu rezultātus. Uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 169,3 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt gada laikā tīkla un infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 38 miljonus eiro.

Pirmajos sešos mēnešos LMT tīkla un tehnoloģiju attīstībā ieguldījis 13,3 miljonus eiro. Šajā laikā izbūvētas, modernizētas vai paplašinātas vairāk nekā 220 mobilo sakaru bāzes stacijas, un kopējais to skaits Latvijā jau pārsniedz 1700. Investīciju mērķis ir uzlabot tīkla pārklājumu, kapacitāti un noturību visos Latvijas reģionos, vienlaikus gatavojoties arvien lielākam datu patēriņam un jaunās paaudzes digitālajiem pakalpojumiem.

Līdztekus tradicionālajiem telekomunikāciju pakalpojumiem uzņēmums arvien vairāk koncentrējas uz eksportspējīgu tehnoloģiju izstrādi. Starp prioritārajiem virzieniem ir privātie 5G tīkli, lietu interneta (IoT) risinājumi, mākslīgā intelekta tehnoloģijas un datu analītika, kas tiek izmantoti gan rūpniecībā, gan loģistikā, viedpilsētu infrastruktūrā un citās nozarēs.

Viens no nozīmīgākajiem projektiem tiek īstenots sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru. Tā ietvaros tiek izstrādāts IoT modulis, kas ierīcēm ļaus automātiski pārslēgties starp mobilo un satelītu sakaru tīkliem. Šāds risinājums var būt īpaši nozīmīgs loģistikā, lauksaimniecībā, vides monitoringā un citās jomās, kur nepieciešama nepārtraukta savienojamība arī vietās, kur tradicionālais mobilo sakaru pārklājums nav pieejams.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka uzņēmuma attīstības stratēģija balstās uz diviem savstarpēji papildinošiem virzieniem – modernas sakaru infrastruktūras stiprināšanu Latvijā un augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju eksportu. Pēc viņa teiktā, Latvijas inženieru radītie risinājumi jau šobrīd tiek izmantoti starptautiskos projektos, veicinot gan uzņēmuma konkurētspēju, gan Latvijas tehnoloģiju nozares atpazīstamību pasaulē.

Telekomunikāciju uzņēmumu loma arvien biežāk sniedzas tālāk par sakaru pakalpojumu nodrošināšanu. Attīstot 5G, IoT un mākslīgā intelekta risinājumus, LMT nostiprina pozīcijas kā tehnoloģiju uzņēmums, kas investē ne tikai infrastruktūrā, bet arī digitālajos risinājumos ar eksporta potenciālu un pielietojumu dažādās tautsaimniecības nozarēs.